nokarot
nokarot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Karot un pabeigt karot.
PiemēriTālbraucējs stūrmanis nokaroja par izlūku, mīnmetējnieku, bataljona komandiera sakarnieku, trīs reizes ievainots..
- Tālbraucējs stūrmanis nokaroja par izlūku, mīnmetējnieku, bataljona komandiera sakarnieku, trīs reizes ievainots..
2.Karot (visu laikposmu) un pabeigt karot.
PiemēriNokarot divus gadus.
- Nokarot divus gadus.
- Tā līdz 1944. gadam.. es nokaroju partizānos.
- Un, kad bija nokarota puse no kara, tad puikas bija desmit gadus veci.
Avoti: 5. sējums