nokārt
nokārt -karu, -kar, -kar, pag. -kāru; trans.
1.Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
PiemēriMarks nokāra galvu it kā zem milzīgu domu smaguma.
Stabili vārdu savienojumiNokārt (retāk nolaist) degunu. Nokārt galvu.
1.1.pārn. Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) — par augiem.
PiemēriResns bērzs paliecies tai [upītei] pretī un zemu nokāris.. zarus.
2.Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriSienas bija nokārtas ar portretiem zeltītos rāmjos.
3.parasti 3. pers.; reti Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriViņš.. iet pa ielu garām mājām, kurām žogmales nokāruši ceriņi.
4.reti Pakārt tā, ka nokarājas.
Piemēri..abi auni nodīrāti.. un nokārti uz milzīgajiem dzelzs āķiem..
Avoti: 5. sējums