nokārtot
nokārtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
PiemēriŽoržs Pīrsons: Viņa bij atbraukusi nokārtot kaut kādas mantojuma darīšanas.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot parādu.
1.1.Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
PiemēriPagasta turpmākā dzīve šķita.. nokārtojama..
1.2.Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
PiemēriKlusītēm nokārtoju dokumentus tehnikumā, aizsūtīju tos uz Maskavu..
Stabili vārdu savienojumiNokārtot formalitātes.
2.Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi.
PiemēriAnsis Zars nupat kā nokārtoja savu pēdējo valsts eksāmenu.
2.1.savienojumā ar mācību priekšmeta nosaukumu; sar. Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
PiemēriNokārties fiziku.
Avoti: 5. sējums