nokārties
nokārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros; refl.
1.parasti 3. pers. Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriNokārušās ūsas.
- Nokārušās ūsas.
- «Nespārdījies kā maziņais.» Pikti uzrauj nokārušos palaga stūri.
- ..brūngana matu šķipsna nokārusies pār deniņiem uz kreiso aci..
- ..izstīdzējušie zari nokārušies līdz zemei..
1.1.Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) – parasti par locekļiem, galvu.
PiemēriViņš atkal sašļuka, viņa skatiens apdzisa, rokas gurdi nokārās gar sāniem.
- Viņš atkal sašļuka, viņa skatiens apdzisa, rokas gurdi nokārās gar sāniem.
- Jegors [nošautais] guļ ragavās iešķērsu,.. viena roka nokārusies pāri malai un velkas pa sniegu.
- Un nokaras bocmanim Galva uz leju Kā jakai Trūkstoša poga, Uz ostas pusi Bocmanis streipuļo..
1.2.parasti divd. formā: nokāries Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
PiemēriVīrs vēl augumā spēcīgs, bet viss viņā tāds sašļucis.. Vaigi nokārušies..
- Vīrs vēl augumā spēcīgs, bet viss viņā tāds sašļucis.. Vaigi nokārušies..
- Atbrīvojies no krekla, pamanīja arī, ka vēders.. pretīgi nokāries..
2.Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
PiemēriNokārties ar rotas lietām.
- Nokārties ar rotas lietām.
- Tepat jau stāv, nokāries ar ieročiem: automāts, pistole, ap vidu patronu josta, pat dunci piekabinājis..
3.parasti 3. pers. Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
PiemēriGarā saitē govs var nokārties.
- Garā saitē govs var nokārties.
Avoti: 5. sējums