nokare
nokare -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju.
PiemēriPret spilgtajām ugunīm Kilona ēna, melna un milzīga, sniedzās gar aizas krauju augšup, līdz kamēr aiz klints nokares pazuda tumsā.
1.1.Jumta pārkaru mala.
Piemēri..laidelējās zili un brūni baloži, kaut ko naski meklēdami dakstiņjumta nokare.
2.Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
PiemēriĶēdes nokare.
Avoti: 5. sējums