nokapāt
nokapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kapājot atdalīt nost.
PiemēriNokapāt ledu no ietves.
1.1.Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
PiemēriArvils pļauj veldrē sakritušās auzas. Drīzāk nokapā, nekā nopļauj.
1.2.Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
PiemēriPēkšņi pāri mežam.. pārdrāzās vācu lidmašīna un nobēra ložu kārtu... nokrita nokapātie zari, mizas gabaliņi..
2.Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
PiemēriOzoliņi, zemzarīši, Kam augat ceļmalas? Garām jās bajāriņi, Ar pātagu nokapās.
2.1.Vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
PiemēriGājāt ienaidnieku nokapāt..
3.parasti 3. pers. Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) — par lietu, krusu.
PiemēriLietus nokapājis ziedus.
3.1.Par lodēm, šāviņiem.
PiemēriLodes nokapājušas krūmus.
Avoti: 5. sējums