nokarāties
nokarāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; refl.
1.Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju. (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
Piemēri..masti lepni slējās debesīs, tikai šur tur nokarājās vantis un saplēstu buru lēveri.
1.1.Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) — parasti par locekļiem.
PiemēriTēvam rokas šļaugani nokarājās gar sāniem.
1.2.Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
PiemēriZem acīm nokarājās prāvi maisiņi..
1.3.Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
Piemēri..šis te [halāts] jums ir par lielu, bet šis nokarājas kā maiss..
Avoti: 5. sējums