nokarāties
nokarāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; refl.
1.Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju. (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
Piemēri..masti lepni slējās debesīs, tikai šur tur nokarājās vantis un saplēstu buru lēveri.
- ..masti lepni slējās debesīs, tikai šur tur nokarājās vantis un saplēstu buru lēveri.
- ..no lapotnes nokarājas smagi ogu ķekari.
- Melnie mati patiešām bija izjukuši un platās šķipsnās nokarājās pār acīm un vaigiem.
- ..zemā lāva no rīta neuztaisīta,.. palags nokarājās līdz grīdai.
1.1.Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) – parasti par locekļiem.
PiemēriTēvam rokas šļaugani nokarājās gar sāniem.
- Tēvam rokas šļaugani nokarājās gar sāniem.
- ..stulmu zābakos autās kājas nokarājās pār rateļu malu līdz pašai zemei.
- ..no mutes [sunim] sārta kā arbūza šķēlīte nokarājās mēle..
1.2.Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
PiemēriZem acīm nokarājās prāvi maisiņi..
- Zem acīm nokarājās prāvi maisiņi..
- ..aitas mums.. nepadevās, uz rudens pusi tām piesitās ūdens slimība, pakakles palika pārāk tuklas un nokarājās kā kule..
- ..govs tesmenim.. jāpiekļaujas ķermenim, nevis jānokarājas.
1.3.Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
Piemēri..šis te [halāts] jums ir par lielu, bet šis nokarājas kā maiss..
- ..šis te [halāts] jums ir par lielu, bet šis nokarājas kā maiss..
Avoti: 5. sējums