nokāpt
nokāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNokāpt pa kāpnēm no trešā stāva.
1.1.pārn. Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
PiemēriAiz meža ceļš nokāpa Gaujas lejā..
1.2.pārn. Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) — par debess spīdekļiem.
Piemēri..saule nokāpa līdz koku zemākiem zariem..
2.Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNokāpt no ietves.
3.Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNokāpt no koka.
3.1.Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
PiemēriPulka komandieris, patlaban nokāpis no zirga, tuvojās virsnieku grupai..
4.Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNokāpt no paklāja.
5.sar. Noiet gar (ko), garām (kam).
Piemēri..iela bija klusa - reti nokāpa garām saldējuma pārdevējs ar savu kasti..
Stabili vārdu savienojumiKā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis. Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā).
Avoti: 5. sējums