izvirst2
izvirst parasti 3. pers., -verd, pag. -virda.
1.trans. Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – parasti par vulkānu.
PiemēriNaktī uz 3. maiju Čīlē sākās.. vulkāna izvirdums. Vulkāns.. izverd dūmu un pelnu mākoņus un lavu.
- Naktī uz 3. maiju Čīlē sākās.. vulkāna izvirdums. Vulkāns.. izverd dūmu un pelnu mākoņus un lavu.
- ..pirms vairākiem gadu tūkstošiem Klusā okeāna dzelmē netālu no Nini salas darbojies kāds vulkāns, kas izvirdis urāna un rādija sāļus.
- Zeme [no zemestrīces] sašķēlusies, atvērusies jauni krāteri, kas izverd sēra tvaikus un smiltis.
- pārn. ..Negantās dusmās Tā [dvēsele] mutuļiem izverd Lāstus un draudus, Kā zemes trīcē Lavu un akmeņus Vulkāns.
1.1.Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
Piemēri..papēdī rēgojās dziļa brūce, kas izvirda asinis.
- ..papēdī rēgojās dziļa brūce, kas izvirda asinis.
- Tu ej pa putekļainām iet vēm, kas izverd smacējošus tvaikus.
- ..fabriku skursteņi izverd pelēkus dūmu mutuļus..
2.intrans. Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
PiemēriTurpat izverd mazs avotiņš.
- Turpat izverd mazs avotiņš.
- pārn. Un pēkšņi - pārsteigtā ienaidnieka priekšā gluži kā no zemes izvirda mongoļu jātnieku mutuļojošā straume..
Avoti: 3. sējums