izvirst1
izvirst -virstu, -virsti, -virst, pag. -virtu; intrans.
1.Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas. Demoralizēties (2).
PiemēriLatvijas vācieši jau pēc dažām paaudzēm izvirta aiz vieglas privileģētas dzīves negausībām un galvenā kārtā aiz laulībām tuvu radu starpā.
- Latvijas vācieši jau pēc dažām paaudzēm izvirta aiz vieglas privileģētas dzīves negausībām un galvenā kārtā aiz laulībām tuvu radu starpā.
- ..pastarā diena joprojām nenāca, lai gan datumi jau vairākas reizes bija nosacīti... Viss pārējais gan atbilda [sektantu] pravietojumiem: cilvēku cilts izvirta, visādi netikumi vairojās ar katru dienu..
- Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
1.1.Kļūt bezjēdzīgam (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriFormālisms ir satura, domas izdzīšana no daiļrades novadiem. Bet, palikusi bez satura, neizbēgami izvirst arī forma, līdz pēdējam iznīcinot daiļrades nacionālās iezīmes..
- Formālisms ir satura, domas izdzīšana no daiļrades novadiem. Bet, palikusi bez satura, neizbēgami izvirst arī forma, līdz pēdējam iznīcinot daiļrades nacionālās iezīmes..
2.parasti 3. pers. Deģenerēties1.
PiemēriIzvirtusi labības šķirne.
- Izvirtusi labības šķirne.
- ..akadēmiķis T. Lisenko noskaidroja iemeslus, kādēļ kartupelis dienvidos izvirst, un izstrādāja kartupeļu vasaras stādīšanas metodi.
Avoti: 3. sējums