izvirst1
izvirst -virstu, -virsti, -virst, pag. -virtu; intrans.
1.Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas. Demoralizēties (2).
PiemēriLatvijas vācieši jau pēc dažām paaudzēm izvirta aiz vieglas privileģētas dzīves negausībām un galvenā kārtā aiz laulībām tuvu radu starpā.
1.1.Kļūt bezjēdzīgam (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriFormālisms ir satura, domas izdzīšana no daiļrades novadiem. Bet, palikusi bez satura, neizbēgami izvirst arī forma, līdz pēdējam iznīcinot daiļrades nacionālās iezīmes..
Avoti: 3. sējums