izvirt
izvirt parasti 3. pers., -virst, pag. -vira; intrans.; pareti 
Izvirst [2] (2). 
PiemēriLedus bruņās kaltais ūdens sāk mutuļot, izvirst pa plaisām. Gaišā [ledus] sega kļūst pelēka un vietām jau sadrūp sīkās daļiņās.
- Ledus bruņās kaltais ūdens sāk mutuļot, izvirst pa plaisām. Gaišā [ledus] sega kļūst pelēka un vietām jau sadrūp sīkās daļiņās. 
 - No avota izviris tumšs, rāvains ūdens.  
 - pārn. Spēlētāja iesāka. Pēc pāris spēcīgiem akordiem tā attīstīja kādu melodiju, kura, itin kā kāda kaskāde no apakšzemes izvirdama, arvien straujāk uz augšu putoja.. 
 - pārn. ..man bija saprotams, kādēļ Andra mātei šis sirdī nestais rūgtums izvira vārdos.. 
 
Avoti: 3. sējums