apcietinājums
apcietinājums -a, v.
1.Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
PiemēriAtrasties apcietinājumā.
2.parasti dsk.; novec. Nocietinājums.
PiemēriVācu priekšējā ķēde, pret lielo pārspēku nikni atšaudīdamās, tomēr atkāpās līdz saviem apcietinājumiem..
Avoti: 1. sējums