apcietinājums
apcietinājums -a, v.
1.Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
PiemēriAtrasties apcietinājumā.
- Atrasties apcietinājumā.
- Atbrīvot no apcietinājuma.
- ..pēc trīs mēnešus ilga apcietinājuma Eglenieks izkļuva no Valkas cietuma un ieradās dzimtajā pusē..
- Pēc soda izciešanas Birkenfeldi no cietuma neizlaida - paturēja apcietinājumā.
2.parasti dsk.; novec. Nocietinājums.
PiemēriVācu priekšējā ķēde, pret lielo pārspēku nikni atšaudīdamās, tomēr atkāpās līdz saviem apcietinājumiem..
- Vācu priekšējā ķēde, pret lielo pārspēku nikni atšaudīdamās, tomēr atkāpās līdz saviem apcietinājumiem..
Avoti: 1. sējums