nocietinājums
nocietinājums -a, v.; mil.
Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
PiemēriNocietinājuma mūri.
- Nocietinājuma mūri.
- Nocietinājumu līnija.
- Celt nocietinājumu.
- Novērot pretinieka nocietinājumus.
- Šķērsām pār Salu līkumoja dziļš ierakums ar daudziem īsiem atzariem. Tā bija visa nocietinājuma sistēma.
- ..sānis biezajā mūri draudīgi melnoja ieeja nocietinājumā.
- Gleznotājs Kuģa atkal radīja lieliskas dekorācijas - senos nocietinājumus, vaļņus.
Avoti: 5. sējums