nocilpot
nocilpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
PiemēriZaķis nocilpo no kalna lejā.
1.1.trans.
PiemēriTrusis nocilpojis labu gabalu.
1.2.pārn.; sar. Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
PiemēriNocilpojis pa atgāzi sulīgajā zaļumā, sākumā čāpoju pa garo grīsli bezgala priecīgs..
1.3.trans.
PiemēriKamēr nokļūstam Kuprānē, līdz kurai no šosejas vēl nākas pāris kilometru nocilpot kājām, ir jau novakare.
Avoti: 5. sējums