nocirst
nocirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu; trans.
1.Cērtot atdalīt nost.
PiemēriNocirst gabalu gaļas.
Stabili vārdu savienojumiKā ar cirvi nocirst (arī noskaldīt).
1.1.Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
Piemēri..ataugu viņš taupīja, - ragavām ilksi, pat to viņš neļāva nocirst savā mežā.
1.2.Nopļaut.
PiemēriPļaujot izkapts cirpšļoja [ķērās], un daudzreiz vajadzēja atņemties [apstāties], lai nocirstu palikušās šķipsnas.
2.Skarbi noteikt, pateikt.
Piemēri«..Maijiņa ir tava māsīca, un tā tikpat kā māsiņa, vai saproti?» Ieva beidzot nocērt itin nelaipni.
3.Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.). Apraut (2).
PiemēriJauneklis runāja ātri, vārdus asi nocirzdams.
Avoti: 5. sējums