nocīnīties
nocīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
PiemēriVīrs necīnījās visu dienu, bet zirga no purva neizvilka.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
PiemēriNocīnīties ar grūtībām.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
PiemēriBrīvu darbaroku pilsētā tikpat kā nav - mēģināja Viesītē izveidot pārvietojamo mehanizēto kolonnu, divus gadus nocīnījās, bet strādnieku trūka..
Avoti: 5. sējums