nocīnīties
nocīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
PiemēriVīrs necīnījās visu dienu, bet zirga no purva neizvilka.
- Vīrs necīnījās visu dienu, bet zirga no purva neizvilka.
- Kombainieri parasti atgriežas vēlu vakarā. Dauguļa, visu dienu nocīnījies ar salmiem pa gubotāju, nu grib vēl pacīkstīties ar Lidu.
- Rolands Purviņš [pārbaudījumā] atbildēja lēni un saraustīti. Turpat pusstundu nocīnījies, viņš vēl nebija spējis izšķirt savu likteni..
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
PiemēriNocīnīties ar grūtībām.
- Nocīnīties ar grūtībām.
- Nocīnīties visu vakaru ar drūmām domām.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
PiemēriBrīvu darbaroku pilsētā tikpat kā nav - mēģināja Viesītē izveidot pārvietojamo mehanizēto kolonnu, divus gadus nocīnījās, bet strādnieku trūka..
- Brīvu darbaroku pilsētā tikpat kā nav - mēģināja Viesītē izveidot pārvietojamo mehanizēto kolonnu, divus gadus nocīnījās, bet strādnieku trūka..
Avoti: 5. sējums