nocietināties
nocietināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.mil. Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
PiemēriViņš [virsnieks] pat nezināja noteikti atbildēt uz jautājumu, vai kreisā spārna augstienē nav krievu vietā jau nocietinājušies austrieši.
2.Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
PiemēriKrišs zina, ka nevajadzētu paiet garām nevienam cilvēkam, tomēr viņa spēkiem ir robežas, un viņš nocietinās pret šīm pagātnes ēnām, pret dīkdieņiem un pašlabuma tīkotājiem.
Avoti: 5. sējums