Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nocietinājums
nocietinājums -a, v.; mil.
Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
PiemēriNocietinājuma mūri.
Avoti: 5. sējums