nocepināties
nocepināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos
1.Refl. → nocepināt. Tikt nocepinātām.
PiemēriGaļa nocepinājusies.
1.1.sar. Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
PiemēriEsmu nocepinājusies [saulē] gluži brūna.
Avoti: 5. sējums