Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nocepināt
nocepināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
PiemēriNocepināt šķiņķi.
1.1.sar. Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
PiemēriUzbēruma malā grupa jaunu dzelzceļstrādnieču saulē nocepinātām sejām.
Avoti: 5. sējums