apcere
apcere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Raksts, kurā vispusīgi, bet ne sīki, detalizēti iztirzā kādu jautājumu, problēmu.
PiemēriApceres par mākslu.
- Apceres par mākslu.
- Apceres par aktuālām dzīves problēmām.
- Andreja Upīša kopotajos rakstos uzņemts samērā maz literāri kritisku rakstu. Ļoti daudzas nozīmīgas recenzijas un apceres joprojām atrodamas tikai periodikā.
- ..šķiet, ka šad tad var rakstīt arī garas apceres par īsiem literāriem darbiem.
- Analizējot priekšpadomju laikā publicētos rakstus, par jiteratūru 19. gadsimta 50.-80. gadu periodā, redzam, ka tie krasi nošķiras divās daļās: buržuāzisko autoru apcerēs un demokrātisko.. autoru rakstos..
2.Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
PiemēriKrišiņs drosmīgi spēlēja karaļa gambītu [šahā], un Tenis jau pēc trešā vilciena nogrima dziļā apcerē.
- Krišiņs drosmīgi spēlēja karaļa gambītu [šahā], un Tenis jau pēc trešā vilciena nogrima dziļā apcerē.
- No malas raugoties, te viss varbūt izskatījās tiešām jocīgi. Bet man tai brīdī nebija ne laika, ne patikas ielaisties ar viņu stāvokļa apcerē, pašam vajadzēja tikt skaidrībā, kas īsteni notiek.
- ..īsās poēmas problēma prasa īpašu un pamatīgu apceri, un ir par ko parunāt.
Avoti: 1. sējums