apcelt
apcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu; trans.; sar.
1.Izzobot, izsmiet. Izmuļķot.
PiemēriMaksimičs, būdams pēc savas dabas lēns un kluss, reizumis tomēr labprāt padzina jokus, apcēla kādu naivo, ja tas ļāvās apcelties.
- Maksimičs, būdams pēc savas dabas lēns un kluss, reizumis tomēr labprāt padzina jokus, apcēla kādu naivo, ja tas ļāvās apcelties.
- "Apceliet, apceliet mani, es jau humoru saprotu," ..viņš teica un atkal izdarīja ko tādu, par ko citi smējās vai pušu plīsdami.
2.Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
PiemēriSaimnieks apcēlis puisi.
- Saimnieks apcēlis puisi.
2.1.Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) – parasti par dzīvniekiem.
PiemēriZaķi bij apcēluši tēva stādītās jaunās ābelītes, un nepagāja gandrīz neviena nakts, kur tie nebūtu atstājuši dārzā savas pēdas.
- Zaķi bij apcēluši tēva stādītās jaunās ābelītes, un nepagāja gandrīz neviena nakts, kur tie nebūtu atstājuši dārzā savas pēdas.
- To [liepu] apcēla dzenis. Bijis, kur nebijis, viņš bieži atlaidās pie atlūzušā zara rētas un izlasīja visus tārpiņus un kukainīšus sev brokastīm.
3.reti Dzīt (medībās) pēdas, ielenkt.
PiemēriSuņi apcēluši zaķi.
- Suņi apcēluši zaķi.
- Reiz nabaga brālis aiziet medībās un apceļ zelta putnu.
3.1.Censties iegūt kāda simpātijas.
PiemēriMana svaiņa brālis apcēlis zibenīgu studenti..
- Mana svaiņa brālis apcēlis zibenīgu studenti..
Avoti: 1. sējums