apcelt
apcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu; trans.; sar.
1.Izzobot, izsmiet. Izmuļķot.
PiemēriMaksimičs, būdams pēc savas dabas lēns un kluss, reizumis tomēr labprāt padzina jokus, apcēla kādu naivo, ja tas ļāvās apcelties.
2.Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
PiemēriSaimnieks apcēlis puisi.
2.1.Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) — parasti par dzīvniekiem.
PiemēriZaķi bij apcēluši tēva stādītās jaunās ābelītes, un nepagāja gandrīz neviena nakts, kur tie nebūtu atstājuši dārzā savas pēdas.
3.reti Dzīt (medībās) pēdas, ielenkt.
PiemēriSuņi apcēluši zaķi.
3.1.Censties iegūt kāda simpātijas.
PiemēriMana svaiņa brālis apcēlis zibenīgu studenti..
Avoti: 1. sējums