Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apburtība
apburtība -as, s.; parasti vsk.; reti
Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
Piemēri..Arī es sāku galu galā mosties no saviem apburtības miegiem, smadzeņu motori iesāka šņākt, acs raudzījās spodri..
Avoti: 1. sējums