apburt
apburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru; trans.
1.Pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē). Noburt.
Piemēri"Atkal esi manus kāpostus apbūrusi. Vienā dienā stādīti, zeme tāda pati: un, lūk, kā tev aug un briest, bet man vīst un izmirst!"
- "Atkal esi manus kāpostus apbūrusi. Vienā dienā stādīti, zeme tāda pati: un, lūk, kā tev aug un briest, bet man vīst un izmirst!"
- sal. Bet mēbeles [sapnī] bija kā apburtas. Atbīdījis skapi, viņš ķērās pie gultas. Kamēr atgrūda to, skapis jau stāvēja vecajā vietā.
Stabili vārdu savienojumiApburtais (arī burvju) loks.
- Apburtais (arī burvju) loks idioma — Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
2.Savaldzināt, sajūsmināt.
PiemēriDziesmas viņu apbūra.
- Dziesmas viņu apbūra.
- ..viņu valdzina vēsture un ģeogrāfija, apbur brīvības domas.
- Annu apbūra viņa sirsnība.
Avoti: 1. sējums