apbruņot
apbruņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Apgādāt ar apbruņojumu.
PiemēriLabi apbruņota armija.
Stabili vārdu savienojumiApbruņot līdz zobiem.
1.1.Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
PiemēriApbruņoti ar koka nūjām un akmeņiem, streikojošie atsit policijas un karaspēka daļu uzbrukumus.
1.2.parasti divd. formā: apbruņots Tāds, kam ir cīņai noderīgs orgāns (par dzīvnieku vai tā ķermeņa daļu).
PiemēriAr garu knābi apbruņots putns.
2.Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem).
PiemēriApbruņot uzņēmumu ar modernu tehniku.
Stabili vārdu savienojumiAr neapbruņotu aci.
3.Nodrošināt (ar zināšanām). Būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
Piemēri..cik daudz viņš tagad, apbruņots ar zināšanām un pieredzi, spēj veikt.
Avoti: 1. sējums