apbruņojums
apbruņojums -a, v.; parasti vsk.
1.mil. Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
PiemēriArmijas apbruņojums.
- Armijas apbruņojums.
- Tanka apbruņojums.
- Kara kuģa apbruņojums.
- Lidmašīnas apbruņojums.
- Karavīra apbruņojums.
- Pulka apbruņojums.
- Karš prasīja un prasa kolosālu daudzumu apbruņojuma: tanku, lidmašīnu, ložmetēju, automātu, kaujas līdzekļu un citu materiālu..
- Arī apbruņojums ir vājš: pašam komandierim ir Valtera sistēmas pistole, partizāniem - pusautomātiskā šautene un medību bise.
- ..apsardzības lokos lielā daudzumā novietoja smago apbruņojumu - ložmetējus, mīnmetējus un pat divus vieglos lielgabalus.
2.Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
PiemēriŪdenslīdēja apbruņojums.
- Ūdenslīdēja apbruņojums.
- Ģeologu tehniskais apbruņojums.
Avoti: 1. sējums