apcirpt
apcirpt -cērpu, -cērp, -cērp, pag. -cirpu; trans.
1.Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
Piemēri"Aitas apcirpt, to viņa prot," viņš [Andrs] īgni nodomāja..
1.1.Apgriezt, saīsināt (spārnus).
PiemēriApcirpt vistai spārnus.
Stabili vārdu savienojumiApcirpt spārnus.
1.2.sar. Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
PiemēriApcirpt liepas.
2.sar. Apgriezt (matus, bārdu). Apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
PiemēriApcirpt zēnam matus.
3.sar. Samazināt (apjomā).
Piemēri..Osis manu algu pavisam apcirpa, bet darba sadeva veselu kalnu.
3.1.Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
PiemēriVācieši savas reformas apcirpa līdz beidzamam..
3.2.Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
PiemēriBrauciens ar ormani no Varšavas stacijas viņam [bēglim] par dārgu. Viņš noprot, ka ormaņi viņā jauž iebraucēju provincieti un lūko apcirpt pēc iespējas pamatīgāk.
3.3.pārn. Mazināt īpatnības.
PiemēriMākslā nekā nav ļaunāka par šablonu, standartu, vienmuļu pelēcību un apcirptu vienveidību.
Avoti: 1. sējums