Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apdabūt
apdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
PiemēriStraujā vietā laivu grūti apdabūt ap akmeni.
Avoti: 1. sējums