Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apčubināt
apčubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
PiemēriApčubināt salmu maisu.
1.1.pārn. Uzmanīt, aprūpēt.
PiemēriLīdz vēlam vakaram Mudīte noņēmās ap stirniņu, glaudīja un apčubināja, zīdīja no knupīša..
Avoti: 1. sējums