Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apdarināt
apdarināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
PiemēriApdarināt nogāzto egli.
1.1.Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
Piemēri..viens [talcinieks] lai apdarina celmus, tas ir - loba mizu nost, lai vasarā nebūtu kaitēkļiem kur perināties..
1.2.Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
PiemēriJa laba raža, iestrādājies cilvēks dienā apdarina 12.. centneru cukurbiešu.
2.Pabeigt (piešķirot galīgo formu).
PiemēriApdarināt puķu dobes.
2.1.Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
PiemēriKursā (Užavā) arheologi atrada sevišķi īpatnēji apdarinātu zobenu.. ar vīrieša attēlu un divu bēgošu zaķu simetriski novietotām figūrām.
3.Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
PiemēriJ. Cimzes apdarinātās tautas dziesmas.. lika pamatus mūsu kora dziesmu repertuāram.
Avoti: 1. sējums