apdauzīt
apdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
PiemēriApdauzīt ceļgalu.
- Apdauzīt ceļgalu.
- Bērns apdauzīja pirkstu.
- Apdauzīt šķīvi.
- Apdauzīt krūzi.
- Zābaku purngalus zēns apdauzījis pret akmeņiem.
1.1.Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
PiemēriApdauzīt koku, kam grib nolobīt mizu.
- Apdauzīt koku, kam grib nolobīt mizu.
Avoti: 1. sējums