apdauzīts
apdauzīts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → apdauzīt.
2.vienk. Muļķīgs, aprobežots.
Piemēri..par Vīkuļiem allaž bij ko runāt. Pavisam apdauzīta ģimene.
- ..par Vīkuļiem allaž bij ko runāt. Pavisam apdauzīta ģimene.
- ..Emmai, kamēr nav sieva, kā tu visu stāstīsi, var vēl izsmiet. Sāk, tas jau pavisam apdauzīts, nezina, kā ar līgavu jārunā.
Avoti: 1. sējums