Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apdauzīt
apdauzīt
-u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.
Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
Piemēri
Apdauzīt ceļgalu.
Piemēri
Apdauzīt ceļgalu.
Bērns apdauzīja pirkstu.
Apdauzīt šķīvi.
Apdauzīt krūzi.
Zābaku purngalus zēns apdauzījis pret akmeņiem.
1.1.
Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
Piemēri
Apdauzīt koku, kam grib nolobīt mizu.
Piemēri
Apdauzīt koku, kam grib nolobīt mizu.
Avoti:
1. sējums
Ziņot
Dalīties
Saistītie šķirkļi:
skatīt arī
apdauzīts
Pameklēt plašāk
Apkaime
apdabūt
apdainot
apdare
apdarināt
apdarīt
apdarvot
apdārzs
apdauzīt
apdauzīties
apdauzīts
apdāvāt
apdāvināt
apdāvinātība
apdāvināties
apdāvināts
Tēzaurs
apdauzīt
MLVV
apdauzīt
MEV
apdaũzît