apcirpties
apcirpties -cērpos, -cērpies, -cērpas, pag. -cirpos; refl.; sar.
1.Refl. → apcirpt2.
PiemēriViņš apcirpās un apvilka citas drēbes.
1.1.Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcirpt.
PiemēriProtams, ka mūsu labā satiksme atkal atjaunojās daudz ātrāk, nekā mati spēja ataugt. Bet ikreiz man vajadzēja [Jurkam] apsolīties, ka turpmāk neparko neļaušos tā apcirpties.
Avoti: 1. sējums