sabriest
sabriest -briestu, -briesti, -briest, pag. -briedu; intrans.
1.Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
PiemēriVienīgi par bērziem aiz Ķekavas viņš brīnījās, tie ducīgi [resni] sabrieduši.
1.1.Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriNu, labāk esot, kad cilvēks sākot pūlēties, jau daudzmaz sabriedis.
1.2.Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
PiemēriPie debesīm sabrieduši balti mākoņi, viņi peld lēnām kā sniegbalti kumeļi..
2.parasti 3. pers. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
PiemēriSabriedis koks.
2.1.Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi). Nobriest (5).
PiemēriMaize gan sausi sabrieduši, bet no lāčauzainiem miltiem tikai tāds meistars kā Brīviņu Līzbete prata izcept.
Avoti: 7-1. sējums