sabriest
sabriest -briestu, -briesti, -briest, pag. -briedu; intrans.
1.Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
PiemēriVienīgi par bērziem aiz Ķekavas viņš brīnījās, tie ducīgi [resni] sabrieduši.
- Vienīgi par bērziem aiz Ķekavas viņš brīnījās, tie ducīgi [resni] sabrieduši.
- Sabriedušu [ābeļu] sēklu saldēšana ir nevēlama..
- pārn. ..pagurušajos locekļos sabrieda nogurums.
1.1.Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriNu, labāk esot, kad cilvēks sākot pūlēties, jau daudzmaz sabriedis.
- Nu, labāk esot, kad cilvēks sākot pūlēties, jau daudzmaz sabriedis.
- Vēlāk, kad kaut cik sabrieda kauli,.. grāmatas cilāt vairs neiznāca..
1.2.Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
PiemēriPie debesīm sabrieduši balti mākoņi, viņi peld lēnām kā sniegbalti kumeļi..
- Pie debesīm sabrieduši balti mākoņi, viņi peld lēnām kā sniegbalti kumeļi..
- Pār naksnīgajiem namiem sabriest negaiss.
2.parasti 3. pers. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
PiemēriSabriedis koks.
- Sabriedis koks.
- Sabrieduši laiva.
- ..urbumu [bērza stumbrā] aizsita ar sausu, cietu spundi, kas mitrumā sabrieda un izplētās..
- Zirnekļu tīkliem aizaustie logi acīmredzot nebija atvērti gadu desmitiem ilgi, rāmji mitrumā sabrieduši.
- ..Marčs mezglus tik cieši savilcis, un auklas arī tik stipri sabriedušas, ka Jancim vai nagi lūst, bet vaļā dabūt nevar.
- ..linsēklu galviņas paukšķēdamas sprēgāja pret slapjo, stīvi sabriedušo [kulstītāja] priekšautu..
2.1.Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi). Nobriest (5).
PiemēriMaize gan sausi sabrieduši, bet no lāčauzainiem miltiem tikai tāds meistars kā Brīviņu Līzbete prata izcept.
- Maize gan sausi sabrieduši, bet no lāčauzainiem miltiem tikai tāds meistars kā Brīviņu Līzbete prata izcept.
Avoti: 7-1. sējums