nožēla
nožēla -as, s.
1.Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
PiemēriDažu labu reizi, nepieradusi svešas gaitas soļot, viņa bija jutusi tādu kā nožēlu, vai tikai nav pārsteigusies..
- Dažu labu reizi, nepieradusi svešas gaitas soļot, viņa bija jutusi tādu kā nožēlu, vai tikai nav pārsteigusies..
- ..viņš daudz ko pārdomājis [ieslodzījumā] un sapratis, nožēla par izniekoto bērnību ir patiesa.
- Cik ātri viss mainās! Pašlaik Ilga būtu laimīga, ja viņš tai uzmestu kaut vai to pašu nožēlas pilnu skatienu kā pirmīt. Bet viņš paraugās kā UZ svešu.
2.Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
PiemēriNoliktavas pārzinis.. atzīstas, viņa vārdos jaušama patiesa nožēla par izdarīto noziegumu..
- Noliktavas pārzinis.. atzīstas, viņa vārdos jaušama patiesa nožēla par izdarīto noziegumu..
- Mani ieraugot, viņš ar vainīgu smaidu pieceļas. Un ne tikai vainīgais smaids - es lasu viņa sejā nožēlu un to, ka viņš jūtas ļoti nepatīkami.
- Visi [jaunieši].. juta, ka bijušais ir izpirkts, nožēlu vardi lieki.
3.Līdzjūtība, līdzcietība.
Piemēri..pret visu labo viņa izturējās ar gaišu līdzdalību, pret citu bēdām - ar patiesu nožēlu.
- ..pret visu labo viņa izturējās ar gaišu līdzdalību, pret citu bēdām - ar patiesu nožēlu.
- Un dīvaini - Elza nejuta ne mazākās līdzjūtības un nožēlas. Sirds pret šo cilvēku, kas viņai ar katru soli centās pakalpot un darīt labu, bija vienaldzīga un cieta kā akmens.
- Pārējie [eksāmenu] komisijas locekļi skatījās uz mani ar nožēlu, ar līdzjūtību, piekrītoši mādami.
Avoti: 5. sējums