nožēlnieks
nožēlnieks -a, v.
nožēlniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
PiemēriViņš [Noliņš] var būt formā virtuozs, bet dvēselē tukšs grēku nožēlnieks, metoties ceļos, Indrāntēva priekšā, kad jāatstāj šīs mājas.
Avoti: 5. sējums