Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nožāvēt
nožāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka nozust (kā) virsma, ārpuse.
PiemēriNožāvēt rokas pie krāsns.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
PiemēriNožāvēt sviedrus no pieres.
2.Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (produkts) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izžāvēt (2).
PiemēriNožāvēt desas.
Avoti: 5. sējums