nožēlot
nožēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
PiemēriNožēlot atraidījumu.
2.Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
PiemēriSirds nav vis vairāk tādēļ, lai grēkus nožēlotu, bet gan lai no sirds sargātos grēkus darīt.
3.Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
PiemēriMūsu kopīgie paziņas vēlāk mani nožēloja, bet viņu nosodīja. Pirmajā aizvainojumā arī es domāju, ka man nodarīts pāri.
Avoti: 5. sējums