salt
salt salstu, salsti, salst, pag. salu; intrans.
1.Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriVējā sāk salt mugura.
1.1.Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni). Zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi). Zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
PiemēriNaktī saceļas liels aukstums, ūdens āliņģī sāk salt, un vilkam aste iesalst.
1.2.Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
PiemēriApkurināmu telpu ārsienām jābūt tik biezām, lai tās nesaltu cauri..
2.parasti 3. pers. Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
PiemēriNaktīs sāka salt, un no rītiem tālu skanēja sastingusi, sārmainā zeme.
3.Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
PiemēriVecais Brīviņš tinās kažokā, sildījās saulītē, bet sala arvien vairāk.
Avoti: 7-1. sējums