saltums
saltums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → salts1, šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums1.
Piemēri..saltums līda pie kauliem, un es kūleņoju atpakaļ pa aizsnigušo olnīcu uz māju.
1.1.Laikapstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
PiemēriDažu dienu vēl sagriezās putenis, bet drīz vien spoža pavasara saule pievārēja saltumu..
1.2.sar. Auksts gaiss.
Piemēri«Vazājas...» vecene norūca. «Pielaiž tik istabu ar saltumu...»
2.Sajūta, ko rada zema temperatūra. Aukstums (2).
Piemēri..gribēdama savu iekšējo saltumu aizdzīt, viņa iztukšoja glāzi līdz dibenam.
3.Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība. Aukstums (3).
Piemēri..uz skatuves Mirdza Šmithene vēl stiprāk sajuta šo dīvaino saltumu pret Magoni.
Avoti: 7-1. sējums