salt
salt salstu, salsti, salst, pag. salu; intrans.
1.Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriVējā sāk salt mugura.
- Vējā sāk salt mugura.
- ..es, pēc maizes braukdams, ragavās salstu nost..
- Man no rītiem, ganos ejot, Aukstā rasā kājas sala.
- sal. «Šim mežam cauri mēs vēl iesim kopā,» Helēna, it kā nakts drēgnumā salstot, piespiedās Reinim klāt.
1.1.Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni). Zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi). Zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
PiemēriNaktī saceļas liels aukstums, ūdens āliņģī sāk salt, un vilkam aste iesalst.
- Naktī saceļas liels aukstums, ūdens āliņģī sāk salt, un vilkam aste iesalst.
- «Ezers salst ciet... Jāgaida īstais bļitku laiks.»
- Tomēr dziļā ziemā - reizēm gadās - Arī jūrai pāri ledus salst.
1.2.Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
PiemēriApkurināmu telpu ārsienām jābūt tik biezām, lai tās nesaltu cauri..
- Apkurināmu telpu ārsienām jābūt tik biezām, lai tās nesaltu cauri..
2.parasti 3. pers. Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
PiemēriNaktīs sāka salt, un no rītiem tālu skanēja sastingusi, sārmainā zeme.
- Naktīs sāka salt, un no rītiem tālu skanēja sastingusi, sārmainā zeme.
- Salst, ka sprakšķ vien, kā jau decembra rītā.
- Nakti atkal bija salis. Stikls aizvilcies ar ledus puķēm.
3.Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
PiemēriVecais Brīviņš tinās kažokā, sildījās saulītē, bet sala arvien vairāk.
- Vecais Brīviņš tinās kažokā, sildījās saulītē, bet sala arvien vairāk.
- Ne jau aiz bailēm, bet aiz dīvaina satraukuma man mazliet salst.
Avoti: 7-1. sējums