salts
salts -ais; s. -a, -ā
salti apst.
1.Tāds, kam ir zema temperatūra. Auksts (1).
PiemēriZeme jau ir salta. Man kājām paliek tīri vēsi.
Stabili vārdu savienojumiSalti (arī balti, skaidri) meli.
1.1.Tāds, kur parasti ir zema temperatūra.
Piemēri«Pērle» [kuģis].. veda ekspedīciju aizvien tālāk uz dienvidiem projām no saltās Anglijas.
1.2.Tāds, kad ir zema temperatūra (par laikposmu). Tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laikapstākļiem).
PiemēriSalts pavasaris.
1.3.parasti apst. Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
PiemēriCēlās drēgns rīta vējš, un tagad uz klāja tiešām bija salti.
2.Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts2.
PiemēriSasvīdušais krekls Jaņukam kļuvis auksts un, pieskaroties mugurai, saltas tirpas noskrien pār visu ķermeni.
2.1.apst. Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
Piemēri..allaž viņš jutās kā sanīcis un gurdens. Vienmēr viņam bija mazliet salti.
2.2.Tāds, kas rada vēsuma, nemājīguma izjūtu (par krāsu).
PiemēriVisu triju sieviešu skatieni pievērsās zāles augstajām, saltā baltumā vizošajām durvīm.
2.3.pārn. Par stāvokli, apstākļiem u. tml.
PiemēriMan, taigas vilkam, Dveš visur pretim svešums salts!
3.Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns. Auksts (5).
PiemēriSalts, nekustīgs, nepieejams Laikis sēdēja ratos un nepacietīgi gaidīja.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSalts egoisms.
Avoti: 7-1. sējums