Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
auksts
auksts -ais; s. -a, -ā
auksti (1, 2, 5) apst.
1.Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra. Pretstats: silts, karsts.
PiemēriAuksts ūdens.
  • Auksts ūdens.
  • Auksta rasa.
  • Auksta roka.
  • Iegāju klētiņā.. Gaiss te bija.. tik auksts, ka bija jādreb.
  • Ikdiena saka vienkārši: zemtemperatūras jeb aukstā plazma. Tāpēc, ka ir vēl otra - augsttemperatūras jeb karstā plazma..
  • Dunču un citādu auksto ieroču rokturus ieroču meistari kala no šī dārgā metāla [sudraba].
Stabili vārdu savienojumiAukstais ierocis. Aukstais karš.
1.1.Tāds (laika posms), kad ir (samērā) zema temperatūra.
PiemēriAuksts rudens.
  • Auksts rudens.
  • Auksts pavasaris.
  • Auksta vasara.
  • Auksts rīts.
  • Togad bija ļoti auksta ziema. Kā no ziemassvētkiem sācies, stiprais sals neatlaidās līdz pašam pavasarim.
1.2.Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
PiemēriKļūst auksts.
  • Kļūst auksts.
  • Šodien ir ļoti auksts.
  • Bijis tik auksts, ka zaķim no aukstuma vai acis sprāgušas laukā.
  • Mēteli novilkt es jūs neuzaicināšu, jo te ir zvēriski auksts.
  • Jo tālāk ceļoju, jo kļuva aizvien aukstāks.
1.3.Atdzisis.
PiemēriĒdiens jau auksts.
  • Ēdiens jau auksts.
  • Auksta tēja.
1.4.pārn.; vienk. Miris.
PiemēriPēc kādas nedēļas sirgšanas uz gultas viņu atrada kādā rītā aukstu..
  • Pēc kādas nedēļas sirgšanas uz gultas viņu atrada kādā rītā aukstu..
2.Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu, – saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
PiemēriAuksti drebuļi.
  • Auksti drebuļi.
  • Kad.. es izdzirdu šāvienus, man aukstas trīsas izgāja caur kauliem.
  • Dzen aukstus šermuļus šis drūmais [okupācijas] laiks.
  • ..man.. aukstas skudriņas skrien pa kauliem, redzot zem autobusa logiem lejā mutuļojam straumi.
  • Kad viņš uzzināja.. protokola saturu, tad nosvīda aukstiem baiļu sviedriem. Tas jau bija tikpat kā nāves spriedums!
Stabili vārdu savienojumiAuksts pārskrien (pār muguru, kauliem).
2.1.apst. Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
PiemēriGājējam kļūst auksti.
  • Gājējam kļūst auksti.
  • Vēl man auksti, mīļo dēliņ - Siltumiņš līdz kājām nesniedz..
  • Pēc.. skrējiena un rīta rosmes vingrojumiem nevienam vairs nav auksti.
2.2.Tāds, kas rada vēsuma, nemājīguma izjūtu (par krāsu).
PiemēriAukstās krāsas ir zils un visi zilganie toņi, ieskaitot arī violeto un zilgani zaļo.
  • Aukstās krāsas ir zils un visi zilganie toņi, ieskaitot arī violeto un zilgani zaļo.
  • ..meistars lielu uzmanību veltījis auksto un silto toņu kontrasta izmantošanai..
3.Tāds (ēdiens), kas nav jāpasniedz silts.
PiemēriAukstie ēdieni.
  • Aukstie ēdieni.
  • Aukstās uzkodas.
  • Karstās dienās atspirdzinošas un tomēr barojošas ir aukstās zupas, ko gatavo no maizes kvasa...
  • Aukstiem gaļas ēdieniem izlieto vārītu vai ceptu liellopu, teļa, cūkas gaļu vai mājputnus un medījumus. Garšīgi ir auksti cepeši..
Stabili vārdu savienojumiAukstais galds. Aukstā gaļa.
4.Tāds, kas tiek veikts vai noris bez karsēšanas.
PiemēriAukstā ondulācija.
  • Aukstā ondulācija.
  • Aukstā metālu apstrāde.
  • Aukstā metināšana.
5.Tāds, kas nepakļaujas jūtām. Neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
PiemēriAuksts prāta cilvēks.
  • Auksts prāta cilvēks.
  • ..Ritai šis cilvēks likās nepieejams un auksts.
  • Tikai pret [skolotāju] Zillūpi palikām auksti kā kalnu sniegs..
  • ..cilvēki runāja, ka Strautmanis esot sauss un auksts.
5.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriAuksts skatiens.
  • Auksts skatiens.
  • Auksts smaids.
  • Auksta uzņemšana.
  • Viņa [barona] seja kā bija auksta, tā arī palika augstprātīgi salta.
  • Viņš neanalizēja savas izjūtas, nespēja tās izsvērt ar aukstu prātu, bet sirds... tā drebēja mokās, kā asu nagu plosīta.
Stabili vārdu savienojumiAr aukstu prātu.
Avoti: 1. sējums