aukstums
aukstums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → auksts1, šīs īpašības konkrēta izpausme, — zema temperatūra.
PiemēriPierast pie aukstuma.
1.1.Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
PiemēriUznāca aukstums.
1.2.sar. Auksts gaiss.
PiemēriLipsts [ubagam]: Ko stāvi nu un virini durvis? Aukstumu vien laid iekšā, ej vien!
1.3.sar. Vieta, kur ir auksts.
PiemēriNolikt ēdienu aukstumā.
2.Sajūta, ko rada zema temperatūra. Drebuļi.
PiemēriAukstums pārskrēja pār kauliem.
3.Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība.
PiemēriNu viņš šajās acīs bieži pamanīja aukstumu, pavisam ledainu sastingumu.
Avoti: 1. sējums