auksts
auksts -ais; s. -a, -ā
auksti (1, 2, 5) apst.
1.Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra. Pretstats: silts, karsts.
PiemēriAuksts ūdens.
Stabili vārdu savienojumiAukstais ierocis. Aukstais karš.
1.1.Tāds (laika posms), kad ir (samērā) zema temperatūra.
PiemēriAuksts rudens.
1.2.Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
PiemēriKļūst auksts.
1.3.Atdzisis.
PiemēriĒdiens jau auksts.
1.4.pārn.; vienk. Miris.
PiemēriPēc kādas nedēļas sirgšanas uz gultas viņu atrada kādā rītā aukstu..
2.Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu, — saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
PiemēriAuksti drebuļi.
Stabili vārdu savienojumiAuksts pārskrien (pār muguru, kauliem).
2.1.apst. Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
PiemēriGājējam kļūst auksti.
2.2.Tāds, kas rada vēsuma, nemājīguma izjūtu (par krāsu).
PiemēriAukstās krāsas ir zils un visi zilganie toņi, ieskaitot arī violeto un zilgani zaļo.
3.Tāds (ēdiens), kas nav jāpasniedz silts.
PiemēriAukstie ēdieni.
Stabili vārdu savienojumiAukstā gaļa. Aukstais galds.
4.Tāds, kas tiek veikts vai noris bez karsēšanas.
PiemēriAukstā ondulācija.
5.Tāds, kas nepakļaujas jūtām. Neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
PiemēriAuksts prāta cilvēks.
5.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriAuksts skatiens.
Stabili vārdu savienojumiAr aukstu prātu.
Avoti: 1. sējums