Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izlaist
izlaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu; trans.
1.Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzlaist bērnu no istabas.
  • Izlaist bērnu no istabas.
  • Izlaist viesi pa durvīm.
  • Šī ir viena no tām mazajām piestātnēm, kur vilcieni pietur pāris reižu dienā, izlaiž vai uzņem trīs četrus pasažierus..
  • Ja tādu spēka vīru izlaida tīrumā.., tad varēja pabrīnīties vien, kas vienā dienā tika padarīts.
  • pārn. Klusiem soļiem izzagos no dzīvokļa. Labi ieeļļotās durvis mani izlaida tik nedzirdami kā ēnu.
  • pārn. Tagad šie ciemi kļuvuši par gaišiem kultūras centriem, izlaiduši savus dēlus gandrīz pa visām pasaules jūrām.
1.1.Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriMani izlaida caur kantori mazā koridorītī, kurš beidzās prāvā istabā.
  • Mani izlaida caur kantori mazā koridorītī, kurš beidzās prāvā istabā.
1.2.Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
Piemēri«Kas tevi, sievišķi, izlaidīs no pagasta? Paliec vien tepat..»
  • «Kas tevi, sievišķi, izlaidīs no pagasta? Paliec vien tepat..»
  • ..lūdzam mūs izlaist no kolhoza «Gaisma», jo pārejam uz citu kolhozu strādāt.
  • «Jūs taču Seskiņu šoreiz neizlaidīsit bez rokasnaudas...»
1.3.Ļaut izkļūt brīvībā.
PiemēriKo lai dara, cilvēks reizēm izlaiž no pudeles tādus garus, kurus pašam tad dažkārt grūti savaldīt.
  • Ko lai dara, cilvēks reizēm izlaiž no pudeles tādus garus, kurus pašam tad dažkārt grūti savaldīt.
  • pārn. ..zēns pamazām ver dvēseles aizvirtņus un izlaiž no krātiņa sapņu putnu lidojumā.
1.4.Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzlaist kaķi pagalmā.
  • Izlaist kaķi pagalmā.
  • Izlaist putnu no sprosta.
  • Govs, izlaista no kūts laidarā, lēkāja kā jūsmīgs teļš..
  • Viņš nebija dzirdējis ne to, ka Marija izlaida vistas, ne govs slaukšanu..
  • Uzvelku sunim uzpurni un izlaižu laukā. Viņš ir labi audzināts un jau pēc dažām minūtēm atgriežas.
1.5.Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzlaist ganāmpulku cauri pagalmam.
  • Izlaist ganāmpulku cauri pagalmam.
1.6.Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
PiemēriTik pavirši remontētu traleri nemaz nedrīkstēja izlaist jūrā.
  • Tik pavirši remontētu traleri nemaz nedrīkstēja izlaist jūrā.
  • pārn. ..atveras Rīgas tabakas fabrikas vārti, lai izlaistu ar smaržojošo tabaku piekrautos pajūgus un automašīnas.
1.7.Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
Piemēri..Kārlēns izlaida ripu tā cauri, ka otrā galā to neviens nepaguva atsist.
  • ..Kārlēns izlaida ripu tā cauri, ka otrā galā to neviens nepaguva atsist.
  • «Gruzija» [kuģis], aprimusi šķelt jūras viļņus, pacietīgi gaida, kad pienāks tās kārta un cauri slūžām to izlaidīs kanālā.
  • ..[Ostrovskis] kājās piecēlies, reizēm nervozi izlaida pirkstus caur melno bārdiņu..
  • Nosēžas kraukļi ābelē vai piejumē uz malkas un tad katru spalviņu izlaiž caur knābi, it kā nogriezdami lieko ūdeni.
1.8.sar. Izprecināt.
PiemēriAmāle bij viņa jaunākais bērns, ko tas arī izlaida pie labi padzīvojuša, bet bagāta saimnieka.
  • Amāle bij viņa jaunākais bērns, ko tas arī izlaida pie labi padzīvojuša, bet bagāta saimnieka.
2.Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.).
PiemēriIzlaist airus no rokām.
  • Izlaist airus no rokām.
  • Neizlaist grāmatu no rokām.
  • Visu ceļu Andžus klusē, tikai neizlaiž manus pirkstus no savas plaukstas.
  • «Pirmo reizi mūžā izlaidu pīpi no zobiem un - pirmo reizi pazaudēju.»
Stabili vārdu savienojumiIzlaist grožus no rokām.
3.Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..pakāpeniski izlaidiet no vannas silto un pielaidiet auksto ūdeni.
  • ..pakāpeniski izlaidiet no vannas silto un pielaidiet auksto ūdeni.
  • Kādā rītā bij Tenim atbraukts pakaļ no kaimiņu ciema, lai ejot kādai sieviņai asiņu izlaist..
  • ..rija kūpēja, saimnieks pats kurināja, uzmanīdams laikā atvērt lodziņu, izlaist dūmus un sutu..
  • Etviju atstādams sev priekšā uz galda, viņš aizdedzināja cigāru. Pāris reizēm kuplus dūmus izlaidis gaisā, viņš pēdīgi sāka runāt.
3.1.Iznērst.
PiemēriStagariem nārsta laiks ilgst no aprīļa līdz jūlijam... ligzdā mātīte izlaiž ap 200 ikru graudiņu..
  • Stagariem nārsta laiks ilgst no aprīļa līdz jūlijam... ligzdā mātīte izlaiž ap 200 ikru graudiņu..
3.2.Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzlaist šķīdumu caur filtru.
  • Izlaist šķīdumu caur filtru.
  • Izlaist gāzi cauri balona atverei.
Stabili vārdu savienojumiIzlaist caur(i) pirkstiem. Izlaist pienu.
3.3.Ļaut izdzist (ugunij). Ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
PiemēriLai būdu neizpūstu aukstu, krāsniņā neizlaida uguni.
  • Lai būdu neizpūstu aukstu, krāsniņā neizlaida uguni.
  • Kad tikai.. puika.. neizlaiž to krāsni!
3.4.Izveidot, radīt (skaņu).
PiemēriPirkstus mutē ielikuši, tie [zēni] izlaida divus garus un divus īsus svilpienus..
  • Pirkstus mutē ielikuši, tie [zēni] izlaida divus garus un divus īsus svilpienus..
  • Viņa neizlaida ne vārda.
  • Cilvēki gan rejot kā suņi, gan izlaižot citādas dzīvnieku skaņas.
  • Gūsteknis līdz šim nebija izlaidis ne skaņas.
  • ..Ješka ne skaņu neizlaida pār lūpām.
Stabili vārdu savienojumiNeizlaist ne skaņas (pār lūpām).
4.Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
PiemēriIzlaist matus pār pleciem.
  • Izlaist matus pār pleciem.
  • pārn. Saule jau sev izlaiž zelta sprogas, Sila gultā dusēt iedama..
4.1.sar. Izvietot izklaidus. Izkliedēt. Arī izklāt.
PiemēriIzlaist sienu žāvēšanai.
  • Izlaist sienu žāvēšanai.
  • Izlaist uz rugaines linus.
  • «Cik maksā?» pirtnieks prasīja. «Par vērdiņu divi,» maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
  • Uz galda bij izlaists mērnieka rullis..
5.Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
Piemēri..runcis.. pārvēlas uz otriem sāniem, miegā izlaiž un atkal ievelk nagus..
  • ..runcis.. pārvēlas uz otriem sāniem, miegā izlaiž un atkal ievelk nagus..
  • ..Liene, zemē nometusies, glāstīja raibaļas valgo purnu, bet tā neizlaida aso mēli, lai nolaizītu kopējas roku.
  • ..vectēvs atveda un sadzina ap dīķi vītolu mietus, kas jau pirmajā vasarā izlaida koši zaļos dzinumus.
  • ..aizcietušies graudi ar skubu izlaiduši spēcīgus asnus..
5.1.Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
PiemēriĀrpusē izlaistie vērbaļķu gali un slīpais jumts sauca atmiņā vecās latviešu rijas.
  • Ārpusē izlaistie vērbaļķu gali un slīpais jumts sauca atmiņā vecās latviešu rijas.
5.2.Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
PiemēriIzlaist piedurkni.
  • Izlaist piedurkni.
  • Svārki jāizlaiž; tie drusku par īsiem.
6.Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas).
PiemēriIzlaist valodas.
  • Izlaist valodas.
  • Izlaist pasaulē neslavu.
  • Kur tāda ziņa cēlās, kas to izlaida ļaudīs, neviens nezināja.
  • Varbūt viņam nemaz tās naudas nebija, jo neviens to nebija redzējis. Tikai izlaiž tādas baumas, kurām tad visi tic.
  • ..pagastā izlaidīs runas, ka Apenājs pats viņam uzbrucis..
6.1.novec. Izpaust (īgnumu, neiecietību).
Piemēri..nu viņai [sievai] vajag kaut kā, lai varētu izlaist dusmas par savu muļķību.
  • ..nu viņai [sievai] vajag kaut kā, lai varētu izlaist dusmas par savu muļķību.
  • Viņas [strādnieces] vairs nestāvēja un nesēdēja mierā,.. meklēdamās, pret ko varētu izlaist savu īgnumu un naidu.
7.Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
PiemēriIzlaist automobiļus.
  • Izlaist automobiļus.
  • Izlaist jauna tipa sējmašīnu.
  • Izlaist modernu audumu.
  • ..1958. gadā.. jau darbojas Ainažu zivju konservu rūpnīca... Tagad rūpnīca gadā izlaiž pāri par diviem miljoniem kārbu zivju konservu un simtiem centneru sālīto un kūpināto zivju.
  • Uzņēmums, kas izlaiž šķirnes velmējumus un metāla loksnes, tagad kļūs arī par plaša patēriņa preču ražotāju.
  • Mūsu rūpnīcas izlaiž desmitiem radioaparātu tipu.
  • Metalurģijas sindikāts.. izlaiž tirgū tikai noteiktu daudzumu produkcijas.
Stabili vārdu savienojumiIzlaist tirgū.
  • Izlaist tirgū — Nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai. Iesākt pārdot.
7.1.sar. Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
PiemēriIzlaist mākslas filmu.
  • Izlaist mākslas filmu.
  • Izlaist komēdijas iestudējumu.
7.2.Izdot3. Publicēt. Nodot (parasti iespied darbu) lasītāju rīcībā.
PiemēriIzlaist laikrakstu.
  • Izlaist laikrakstu.
  • Izlaist sienas avīzi.
  • Izlaist uzsaukumu.
  • ..biedrība paspējusi sastādīt un izlaist vienu rakstu krājumu un patlaban gatavoja otru..
  • «Dzirciemnieki» izlaida manu «Ezera malā», kurā tēlotas vācu baronu nodarītās pārestības latviešu zemniekiem, un Leona Paegles stāstu krājumiņu «Darba bērni».
7.3.Laist apgrozībā (parasti naudu, aizņēmuma obligācijas).
PiemēriIzlaisti 28 miljoni jaunu monētu un banknošu.
  • Izlaisti 28 miljoni jaunu monētu un banknošu.
  • Šogad paiet 30 gadu, kopš tika izlaists pirmais Padomju valsts aizņēmums.
7.4.Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
PiemēriUniversitātes goda pilnais uzdevums ir ne tikvien dot labus zinātnieku un inženieru kadrus, bet izlaist arī augsti kvalificētus skolotājus mūsu skolām.
  • Universitātes goda pilnais uzdevums ir ne tikvien dot labus zinātnieku un inženieru kadrus, bet izlaist arī augsti kvalificētus skolotājus mūsu skolām.
8.Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
PiemēriNo iesākuma viņš izlaida tik dažus darba cēlienus, bet vēlāk piebiedrojās puišiem tikai kā talcinieks vissteidzamākājos darbos.
  • No iesākuma viņš izlaida tik dažus darba cēlienus, bet vēlāk piebiedrojās puišiem tikai kā talcinieks vissteidzamākājos darbos.
  • Agrāk šis padruknais, pret meitenēm diezgan kautrīgais zēns nebija redzēts dejojam, tagad turpretim Topiņš neizlaida nevienu deju.
  • Šis skāņais dzēriens [kefīrs] uztur modru un liek aizmirst izlaistu ēdienreizi..
8.1.Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
PiemēriIzlaist vārdu telegrammā.
  • Izlaist vārdu telegrammā.
  • Katru reizi es uzmanīgi noklausījos pasakā, lai gan visu jau zināju un vietu vietām pat pārlaboju, kur viņš ko izlaida.
  • Parasti frāzē trūkstošos elementus nav grūti iedomāties. Sarunu valodā pastāvīgi izlaižam dažus vārdus, jo tos saprotam atkarībā no situācijas, no izturēšanās, žesta, mīmikas.
  • Kas Balzaka darbos izlaiž garos pilsētu vai māju aprakstus, nevar sevi uzskatīt par viņa cienītāju.
8.2.Neatskanot, nenodziedāt (skaņdarba daļu, posmu).
PiemēriIzlaist noti.
  • Izlaist noti.
  • Izlaist dažas taktis.
9.Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
Piemēri«Viņš mani lutina,» Ārija smejas, «un es viņam to saku. «Papu,» es saku, «tu mani tā izlaidīsi, ka es izaugšu kā Paija.»
  • «Viņš mani lutina,» Ārija smejas, «un es viņam to saku. «Papu,» es saku, «tu mani tā izlaidīsi, ka es izaugšu kā Paija.»
  • Zēns kļuva rupjš, egoistisks, izlaists. Viņš nejuta nekādu atbildību par savu rīcību un uzvedību.
10.Parasti savienojumā ar «loks», «līkums», «riņķis» u. tml.: doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
PiemēriIzlaist ar kamanām krietnu līkumu.
  • Izlaist ar kamanām krietnu līkumu.
  • Izlaist nelielu loku pa ezeru.
  • Izlaist slaidu riksi.
  • Jānītis paņem savu trīsriteni un, ar lūpām parkšķinādams kā īsts automobilis, izlaiž pa gludajām ietvēm slaidu loku.
  • Lācis [suns] pirmoreiz pēc šīm karstajām dienām izlaida līkumu apkārt Osienes bērniem, kas brēkdami bradāja pa pančkām..
  • Viņam.. nagi niez piesēsties pie [traktora] stūres un izlaist kādu riņķi..
10.1.intrans. Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
PiemēriMārtiņš.. vienaldzīgi raugās pāri kalnam. Kas viņam daļas gar braucēju, kurš izlaiž no Podniekiem un nozūd aiz kalna uz lielceļa pusi.
  • Mārtiņš.. vienaldzīgi raugās pāri kalnam. Kas viņam daļas gar braucēju, kurš izlaiž no Podniekiem un nozūd aiz kalna uz lielceļa pusi.
  • ..tur.. vecās lielmātes jājams zirgs, kad tai vēl uznāk luste [vēlēšanās] kādreiz izlaist.
11.sar. Izšaut.
PiemēriZaldāti pēc katra izlaista šāviena ātri sāka slēpt galvu aiz ierakuma malas, paceldami to atkal tikai uz mirkli, lai izlaistu jaunu lodi.
  • Zaldāti pēc katra izlaista šāviena ātri sāka slēpt galvu aiz ierakuma malas, paceldami to atkal tikai uz mirkli, lai izlaistu jaunu lodi.
  • Kad pār pretējo ielu skrēja ienaidnieka kareivji, viņš steidzīgi izlaida visas patronas.
  • Tur kāds vācu sādžas postenis.. izlaida īsu kārtu.
Stabili vārdu savienojumiIzlaist (kādu) soli. Izlaist dejas soli. Izlaist garu. Izlaist no acīm (retāk no redzes loka).
Avoti: 3. sējums