Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izšaut
izšaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu.
1.intrans. Izdarīt šāvienu.
PiemēriIzšaut vairākas reizes ar revolveri.
  • Izšaut vairākas reizes ar revolveri.
  • Izšaut no lielgabala.
  • Izšaut no neliela attāluma.
  • Viņš pieliecās, izvilka aiz zābaka aizbāzto raķešpistoli un, pacēlis stobru stāvus gaisā, - izšāva.
  • Bet, kad [Gusts] gribēja medījumu paņemt, no krūmiem kāds izšāva un trāpīja viņam kājā..
  • Kareivju vairums bija izšāvis gaisā..
1.1.pārn.; sar. Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
Piemēri..saniķojās.. divriteņa pārslēdzējs, un pēc tam izšāva arī riepa.
  • ..saniķojās.. divriteņa pārslēdzējs, un pēc tam izšāva arī riepa.
  • ..pirms piecpadsmit minūtēm mašīnai izšāva pakaļējā riepa.
2.trans. Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml.).
PiemēriIzšaut mīnu.
  • Izšaut mīnu.
  • Izšaut lādiņu.
  • Pēkšņi priekšā vienā laikā izšāva trīs gaismas raketes.
  • Bet viņi gan saliekusies, gan rāpus līda no loga pie loga un, tam blakus piestājušies, centās izšaut pa trāpīgai lodei..
2.1.Šaujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzšaut lodi cauri muskulim.
  • Izšaut lodi cauri muskulim.
2.2.Šaujot iztukšot (parasti ieroci).
PiemēriIzšau aptveri.
  • Izšau aptveri.
  • ..ierocis bija izšauts līdz pēdējai lodei.
  • Ložmetējs.. izkaisījis daudz izšauto patronu čaulīšu.
Stabili vārdu savienojumiTukšs kā izšauta plinte.
3.trans. Šaujot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriIzšaut visas patronas.
  • Izšaut visas patronas.
  • Izšaut daudz munīcijas.
Stabili vārdu savienojumiIzšaut (visu) pulveri.
  • Izšaut (visu) pulveri idioma — 1.sar. Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.2. Izlietot (visu spēku, enerģiju).
4.trans. Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
PiemēriIzšaut rūti.
  • Izšaut rūti.
  • Izšaut ar bultu vanagam aci.
  • Varbūt logs vakar izšauts: stikls izrobots un aizplaisnījis [saplaisājis].
4.1.Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
PiemēriIzšaut sienā caurumu.
  • Izšaut sienā caurumu.
  • Izšaut durvīs robu.
5.trans. Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu).
PiemēriIzšaut tuvākajā apkārtnē vanagus.
  • Izšaut tuvākajā apkārtnē vanagus.
  • Ja kādai lauka irbju saimei vecā māte nejauši nošauta, tad vairs nav nekādas nozīmes šo saimi saudzēt - to var izšaut līdz pēdējai irbei..
  • ..Izšausim vilkus, lāčus!
  • Varbūt eglājā brikšķināsies alnis - tu nebaidies, tas ir labi, ka viņu izšautā cilts atkal ataug.
6.trans. Strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
PiemēriIzšaut mēli.
  • Izšaut mēli.
  • Netālu no laivas zivs izšauj asti no ūdens.
  • Skolotājs skaidroja gari un plaši. Tiklīdz viņš beidza, Kalniņš atkal izšāva roku. «Kalniņš... Nu, nu... kas tad tev atkal?»
  • Puika izšauj pirkstu kā īlenu un rāda lejā uz Roveru vecajiem vītoliem.
6.1.reti Izšķilt (uguni).
Piemēri..vienā rokā turēja atvērtu etviju, bet ar otru no šķiltavas izšāva uguni.
  • ..vienā rokā turēja atvērtu etviju, bet ar otru no šķiltavas izšāva uguni.
7.intrans.; sar. Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
PiemēriPēc brokastīm atkal visi izgāja dārzā.. Kļuva garlaicīgi. Vilis nerimās: «Zināt ko? Izšausim drusku uz pilsētu.»
  • Pēc brokastīm atkal visi izgāja dārzā.. Kļuva garlaicīgi. Vilis nerimās: «Zināt ko? Izšausim drusku uz pilsētu.»
8.trans.; sar. Ātri, arī īsi pateikt.
PiemēriŠodien audzinātāja klasē ienes neredzētu kastīti, pagrabina un liek mums [skolēniem] minēt, kas tur varētu būt iekšā... «Vai nu kastaņi, vai ozolzīles, vai vislabāk rieksti!» es izšauju visu, ko esmu sadomājis.
  • Šodien audzinātāja klasē ienes neredzētu kastīti, pagrabina un liek mums [skolēniem] minēt, kas tur varētu būt iekšā... «Vai nu kastaņi, vai ozolzīles, vai vislabāk rieksti!» es izšauju visu, ko esmu sadomājis.
  • No virtuves lāgu lāgiem pabāza galvu māte, izšāva dažus teikumus un atkal pazuda pārdomāt jaunu sakāmo.
Avoti: 3. sējums