izsvītrot
izsvītrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
PiemēriIzsvītrot no teikuma dažus vārdus.
Stabili vārdu savienojumiIzsvītrot no dzīves.
1.1.Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
PiemēriIzsvītrot no saraksta trīs ekskursijas dalībniekus.
1.2.pārn. Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
PiemēriPirmais audzinātājs. Pirmais skolotājs. Pirmais,.. kuru nevaram izvēlēties un nevaram noraidīt, nevaram nepieņemt un nevaram izsvītrot.
Avoti: 3. sējums