izsvilpt
izsvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu; trans.
1.Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsvilpt aktierus.
2.pareti Izsvilpāt (1).
PiemēriIzsvilpt dziesmas melodiju.
Avoti: 3. sējums